Dabīgā kosmētika un ilgtspēja

Pēdējo gadu laikā vides aizsardzība ir kļuvusi par neatņemamu mūsu ikdienas sastāvdaļu. Patērētāji aizvien biežāk vēlas pieņemt ilgtspējīgākus lēmumus, un uzņēmumi aktīvi cenšas pierādīt, ka viņu produkti ir videi draudzīgi. Tomēr šeit slēpjas pretrunas un informācijas trūkums.

Vai “Eko” vienmēr nozīmē labāk?

Daudzi ražotāji lepni deklarē, ka viņu produkti ir “labāka izvēle”. Diemžēl nereti trūkst informācijas, kas izskaidrotu, kāpēc šī izvēle ir labāka, no kā tieši tā ir labāka un kā tā veicina ilgtspēju. Šī tendence ir novērojama arī dabīgās kosmētikas industrijā. Uzņēmumi bieži vien izmanto zaļus toņus iepakojumos vai pievieno tādus vārdus kā “dabīgs”, “bioloģisks” un “bioloģiski noārdāms” tikai, lai piesaistītu uzmanību. Tomēr aiz šīm deklarācijām ne vienmēr slēpjas pārbaudīti fakti vai draudzīgums videi. Šāda “zaļmaldināšana” (angliski – greenwashing) rada apjukumu gan patērētājos, gan arī pašos ražotājos, kas cenšas pielāgoties tirgus prasībām.

Vides aizsardzības vārdā ir veikti daudzi eksperimenti ar iepakojumu un sastāvdaļu maiņu, taču ne vienmēr tie ir nesuši gaidīto rezultātu. Piemēram:

• Plastmasai pievienotas “bio” piedevas, kas radījušas materiālus, kurus nevar pārstrādāt.
• Monomateriālu produkti, kas, neraugoties uz labo ideju, nav pārstrādājami esošajās šķirošanas sistēmās.
• Pārāk viegls iepakojums, kas samazina tā vērtību pārstrādes procesā.
• Nepiemērota granulāta izmantošana pārtikas un kosmētikas iepakojumos.

Lai mazinātu zaļmaldināšanu un uzlabotu ilgtspējīgu produktu attīstību, Eiropas Savienība (ES) ir ieviesusi jaunus regulējumus. Tie vēršas pret nepamatotiem vides apgalvojumiem un pieprasa pierādījumus katram videi draudzīgajam apgalvojumam.

Divi svarīgākie regulējumi ir:

1. PPWR regula (Packaging and Packaging Waste Regulation) – tā nosaka stingrus noteikumus iepakojumu materiāliem, to pārstrādes iespējām un otrreizēji pārstrādātu plastmasas daļu izmantošanai.
2. Zaļmaldināšanas aizliegums – regulējums ierobežo tādu terminu kā “videi draudzīgs”, “dabīgs” un “neitrāls videi” lietošanu, ja tiem nav konkrētu, pārbaudāmu pierādījumu.

Kas mainīsies dabīgajā kosmētikā?

Dabīgās kosmētikas ražotājiem šie regulējumi nozīmē lielāku atbildību un nepieciešamību balstīt savus apgalvojumus uz faktiem. Produktiem būs jāatbilst stingriem standartiem, lai iegūtu ES atzītus sertifikātus par ilgtspējību, bioloģiskumu vai bioloģisko noārdāmību.

Ražotājiem būs arī jābūt piesardzīgiem savos mārketinga paziņojumos – zaļās lapas un vārdi “dabīgs” nevarēs būt tikai dizaina elements. Šāda pieeja ne tikai radīs uzticamību, bet arī mazinās patērētāju apjukumu, palīdzot tiem pieņemt apzinātus un informētus lēmumus.

Regulējumu ievērošana nebūs brīvprātīga – uzņēmumiem, kas pārkāps noteikumus, draud nopietnas sankcijas. Naudas sodi var sasniegt pat 4% no uzņēmuma gada apgrozījuma, savukārt uzņēmumi var tikt izslēgti no publiskajiem iepirkumiem uz 12 mēnešiem.

Jauns sākums ilgtspējīgai kosmētikai

Šie regulējumi iezīmē jaunu laikmetu dabīgajā kosmētikā – laikmetu, kurā informācija ir pārbaudāma, uzticama un balstīta uz faktiem. Lai arī tas prasa pielāgošanos un papildu darbu no ražotājiem, ieguvums būs skaidrība un patērētāju uzticība. Galu galā, dabīgā kosmētika nav tikai tendence – tā ir apzināta izvēle, kas palīdz saglabāt mūsu planētas veselību. Taču tikai ar godīgumu, pārbaudītiem apgalvojumiem un atbildīgu ražošanu var patiešām sasniegt šo mērķi.

Jaunās ES regulas ne tikai veicina atbildīgu ražošanu, bet arī dod iespēju patērētājiem veikt labākas izvēles. Dabīgās kosmētikas tirgus turpinās attīstīties, taču tam jānotiek, ievērojot augstākos ilgtspējības un pārredzamības standartus. Tādējādi mēs varēsim baudīt produktus, kas ir ne tikai dabiski, bet arī patiesi ilgtspējīgi.

Nav komentāru

Komentēt